Skatītājiem rallijs ir rotaļa, sportistiem – nopietna spēle, bet abu šo interešu sadursme var radīt bīstamu iznākumu.

Franču pilots Sebastjens Ožjērs šodien Montekarlo rallijā bija nikns kā lapsene un nepakautrējās TV un radio ēterā teikt piparotus angļu vārdus: sh...t spectators!* Viņu var saprast – gribot redzēt „interesantākus” brīžus, skatītāji uz trases bija sametuši sniegu, kas sportistiem allaž nāk kā maksimāli nepatīkams pārsteigums. Ožjērs šādā „uzlabotā” līkumā bija saslīdējis, apskādējis auto, pazaudējis ļoti daudz laika un pozīcijas kopvērtējumā. Stulbi... Arī Toniju Gārdemeistaru negaidīti pārsteidzis akmens, kas trases pieraksta laikā tur neesot bijis. Tas patiešām nav jauki, ja sportistu nopietnajās spēlēs iejaucas skatītāji ar savām rotaļām.

Pārdzīvojumu jau tāpat pietiek. Francūži Olivjē Martī/Tomass Rukss ceturtajā ātrumposmā piecus kilometrus stūma savu mašīnu līdz finšam un vēl astoņus līdz degvielas uzpildes zonai, jo bija beidzies benzīns... Miko Hirvonens, jautāts, vai zaudēt 20 sekundes vienā ātrumposmā nav par daudz, atbild – nē, jo šis taču ir Montekarlo rallijs! Gajs Vilkss tikai trešajā ātrumposmā „sajūt mašīnu zem sevis”, bet Tonijs Gārdemeistars dēļ aizsvīduša priekšējās stikla brauc kā tankā gandrīz visu pirmo ātrumposmu.

Montekarlo rallijā arī daba rotaļājas – es neatceros nevienu ralliju, kurā laika apstākļi mainītos tik strauji ne tikai vienas dienas, bet pat viena ātrumposma robežās. Startā līst, pēc pāris kilometriem ir migla, finšā spīd saule. Nav brīnums, ka daži piloti uz otro apli, kas sākās trijos pēcpusdienā, uz mašīnām uzmontēja nakts lukturus, kas nepavisam neuzlabo aerodinamiku un mašīnas svaru, toties dod zināmu drošības sajūtu gadījuam „ja nu kaut kas notiek”.

Foto: Marija Rodčenkova

*s...da skatītāji!